Karpām katrā ūdenskrātuvē ir izveidojies kaut kāds dienas maršruts, apmēram kā trolejbusam. Ar konkrētām pieturām. Līdz ar to Tev ir divi varianti - gaidīt, kad pienāks trolejbuss vai izkost visu maršrutu un apsteigt trolejbusu, cenšoties nolikt makšķeri tur, kur karpa būs pēc pusstundas. Tas viss ir saistīts ar ūdens temperatūras un skābekļa izmaiņām diennakts laikā. Un, protams, dabiskās barības galdiem. Karpai ir kaut kur māja, kur tā labi jūtas un ir drošībā un ir ēdnīca, kur tā barojas. Un tad ceļš uz ēdnīcu. Plus jau minētās temperatūras maiņas. Un skābekļa. Komplicēta puzle sanāk. Bet, ja koncentrējies uz vienu ūdenstilpi (kas, manuprāt, ir ļoti pareizi) tad centies izkost šos karpu maršrutus. Mēģini makšķerēt principiāli dažādās vietās un centies atrast kaut kādas sakarības.

Protams, ka vajag mēģināt. Tāpēc jau rakstu, ka strādā. Man pašam personīgi nav nekad bijusi baigā mīlestība uz kukurūzu, bet tas jau nenozīmē, ka visiem būtu tam jāseko. bet, noteikti to mēģināšanu atliec uz mazliet siltāku laiku, aukstā ūdenī karpas ļoti ātri aizies ciet.

PVA maisiņš, kurā saliek iekšā visu kopā, patiešām ir ļoti laba izvēle. Sevišķi pavasarī, kad nevajadzētu zivis pārbarot. noteikti liec maisiņā smalku barību - vai nu mikro peletes, vai kādu birstošo, kaut vai kombikormu. ļoti labi strādās samaltas boilas dažādu krāsu. noteikti pielej kādu no škidrajām barībām, tas pastiprinās aromātu un padarīs pašu maisiņu kompaktāku. ja sanāk, nopērc jauno aprīļa žurnālu, tur kā reiz par karpu copi agrā pavasarī ir liels raksts. kas attiecas uz montāžām, tad tur ir 50/50. Ir nianses, kas ir jāņem vērā izvēloties montāžu, tomēr labāk ir sākt ar to vienu, kas pašam labāk patīk un izkost to līdz galam pirms domāt par alternatīvām. Lielos vilcienos runājot, visas montāžas vairāk vai mazāk strādā praktiski jebkuros apstākļos. nianses ar laiku gan jau apgūsi. runājot par piņķerēšanos, tad tur ir vairāki iemesli iespējami. montāža nebūt nav galvenais. pirmais - iespējams tev ir pārāk ass metiens. ar karpu kātu ir jāmet maigi, bez asiem rāvieniem. kāta kustībai ir jāsākas lēni un pamazām jāpaātrinās. ja jau pašā metiena sākuma fāzē ieliek par daudz spēka, tad piņķerēsies praktiski jebkura sistēma. Šī problēma jo īpaši aktuāla ir tiem, kas grib par katru cenu mest pēc iespējas tālāk. Tur ir pavisam grūti iemest tā, lai nepiņķerējas. tādēļ tādās situācijās izmanto helikoptera vai chodriga montāžas ar cietām pavadiņām, kur praktiski nav iespēju sapiņķerēties. vai arī tavs variants ar pva maisiņu. otrs mirklis, kad montāža var sapiņķerēties, ir grimstot. lai tā nenotiktu, svins lidojuma pēdējā fāzē ir mazliet jāpiebremzē. To dara ar pirkstu mazliet pieturot un palēninot auklas mukšanu nost no spoles. pēc tam, tieši pirms svina iekrišanas ūdenī auklu aptur pavisam. Tādā veidā pamataukla pirms svina iekrišanas ūdenī nostiepjas, bet pavadiņa parasti nostājas tālāk par svinu un tā arī iekrīt ūdenī. auklu tur nostieptu visu laiku, kamēr svins grimst, līdz sajūt tādu kā "doonk" - tas liecina, ka svins ir atsities pret grunti. šādi gremdējot svinu nostieptā auklā sanāk, ka pavadiņa grimšanas laikā stāv vertikāli, jo svins to velk uz leju, kamēr trubiņa vai līderis saglabā slīpu orientāciju uz krastu. Pretējā gadījumā, ja tā nedara, svins strauji grimstot rauj uz leju gan pavadiņu gan līderi, abi atrodas pilnīgi vertikāli un pavadiņa aptinas ap līderi ar 100% garantiju. Turklāt jo dziļāka vieta, jo pamatīgāk sapiņķerējas.

var gan tā, gan tā. ja barots ir ar labām, kvalitatīvām boilām, tad es vienmēr izvēlos tās pašas likt uz mata. karpa ir pieradusi pie tām un pabprāt ņem. Turklāt dara to droši, bez bailēm un kautrēšanās, kā rezultātā āķis ieķeras labāk un būs mazāk nogājienu. Pastāv otrs uzskats, ka ēsmas boilu, ko liek uz mata, vajag kaut kā izcelt starp pārējām. Var likt savādāku boilu un var tai pašai barības boilai pielikt klāt cepurīti - pusīti no kāda krāsaina popapa piemēram. šī uzskata piekritēji balstās uz karpas ziņkāri nevis ēstgribu, tieši tās dēļ viņa ņem mutē ko jaunu un vēl neredzētu. šī uzskata piekritēji domā, ka karpa šo vienu savādāko boilu paņems ātrāk nekā pārējās barības boilas, kas mētājas turpat blakus. Tā rezultātā cope sanāk aktīvāka un var noķert vairāk zivju. Pirmajā variantā, savukārt, var gaidīt lielākas un uzmanīgākas zivis, kas man pašam jo īpaši patīk. Resp. vienas konkrētas atbildes nav. Man ir bijušas reizes, kad karpas ļoti aktīvi ķeras uz pirmo taktiku. Pat tā, ka nav laika uzpīpēt. Ir bijušas reizes, kad pirmā taktika ir vienīgais veids, kā vispār tikt pie copes. Bet ir bijušas arī reizes, kad labi strādā otrais variants, sevišķi, ja izdodas uzminēt pareizo cepurīti, kas tajā dienā vislabāk strādā. Pirmajā versijā, savukārt, nekas nav jāmin un jāeksperimentē -tikai jābaro un jāķer. Tā kā lem pats. Labā ziņa ir tāda, ka var strādāt ar diviem kātiem un tas dod iespēju vienlaicīgi šaut abas taktikas un salīdzināt, kas labāk strādā.

Ne Lielupē, ne jebkurā citā ūdenī nekad nebūs vienkārši atrast karpu. jāmeklē. jābaro. jāgaida cope. Tas ir visdrošākais veids, kas agri vai vēlu nostrādā vienmēr. tie var būt sekli un mierīgi līči, var būt kaut kur pie zālēm vai zāļu salām, bet var arī būt, ka ķeras pašā straumē. visādi var būt visādos apstākļos. Protams, var cerēt, ka karpa izlec un to var pamanīt. tā noteikti notiek, bet tas prasa laiku un ļoti uzmanīgu vērošanu. Agrā bezvēja rītā var paveikties ieraudzīt lecošu karpu - tad gan viss būs skaidrs. Ar ko barot - tas ir sekundāri. Savvaļas karpa ēd praktiski jebko, ja vien tas nav kaut kāds mēsls. boilas nebūt nav vienīgais un galvenais barības veids, kaut gan ļoti efektīvs. bet var barot kukurūzu, kaņepes un citus graudveidīgos. uz tiem arī ķert. bet var strādāt ar boilām, protams. boilu izvēlei nav lielas nozīmes, galvenais ir lietot visu laiku vienu un to pašu boilu - tad karpa pie tās pierod un uz to arī ķeras. jo ilgāk barosi (3-5 dienas, vairākas nedēļas) jo labāki rezultāti būs. No vienas puses, ir sarežģītāk nekā maksas ezeros, jo grūti atrast pareizo vietu. no otras puses, nav nemaz tik grūti, jo karpas labprāt atsauksies uz jebkuru barību un nav jāeksperimentē ar komplicētām un dārgām barību kombinācijām. Toties gandarījums noteikti daudz lielāks būs upē.

Tie dažādie lb spēlē gan lomu. pa lielam 1lb=30 grami, kas nozīmē, ka 3lb kāts ir paredzēts 90gr svinam. Parasti gan ir rezerve un ar 120 gramu svinu tādu kātu nesalauzīsi (ja vien nemetīsi pārāk asi). Lielāku svinu vajag ne tikai, lai varētu tālāk aizmest, bet arī tādēļ, lai āķis copes brīdī labāk iecirstos karpas lūpā. mazākus svinus var lietot copējot dūņās un vēl ar dažām specifiskām montāžām. tomēr iesākumam es noteikti neieteiktu copēt ar sviniem zem 100 gramiem vai 3 Oz pēc angļu skalas. Jo vairāk lb, jo "cietāks" ir kāts, tomēr tā ir samērā virspusēja izpratne. problēma no cietāka kāta ir ne tikai bauda no izvadīšanas, bet nereti arī lielāks nogājienu skaits. Mīkstāks kāts tomēr labāk notur āķi zivs lūpā. Kaut gan šeit atkal ir ļoti daudz nianšu. Lai nu kā, es neieteiktu iesākumam kātus mazākus par 3lb, bet vairāk par 3lb arī diez vai. Daudzi pārāk ieciklējas uz mešanu tālumā domājot, ka tā ir karpu copes sāls. tā nebūt nav, tieši otrādi - lielā distancē makšķerējot pazūd tā sajēga par copi vispār. tapēc sākumā jāiemācās strādāt tuvā distancē un tad jau var sākt domāt par 3,5lb kātiem, kas būs vajadzīgi, ja gribēsies copēt virs 120 metriem. Visbeidzot, ja to baudu no vilkšanas tomēr gribas lielāku, vienmēr var uztīt pīto auklu par pamatauklu - rezultāts būs pamatīgs un jaunu emociju jūra:)

Lielupē karpas ir pilnīgi noteikti, ķeras gan tiem, kas tās mērķtiecīgi ķer, gan arī mēdz paņemt spininga mānekli. Par Svētes upi man nav info,

modernā karpu makšķerēšana ir samērā apjomīga tēma ar daudziem aspektiem, grūti man te būs visu izstāstīt. vajadzētu palasīt iepriekšējās atbildes, rakstus žurnālā, portālā, sākt pamazām iebraukt tai tēmā. tad es varēšu atbildēt uz konkrētākiem jautājumiem. Tas, ka šādā ezerā karpas var būt, tas ir gana ticami. tas, ka ar ierastām metodēm tās ļoti grūti pierunāt, tas arī. un, protams, ātrāk par maiju diez vai būtu vērts par to domāt, ūdenim būtu jāiesilst vismaz līdz 10 grādiem. tad var sākt pamazām barot. piesiet pie vietas tās, protams, var. tikai jādomā, ar ko un cik daudz.

Visas zivis nekad nevar izsist, kaut kas jau vienmēr paliek. Bet tas noteikti nav viegls ezers - gan no atmosfēras viedokļa, gan arī no copes viedokļa. tur ir jāstrādā. Kas attiecas uz piesārņotajiem krastiem, tad tur ir tikai viens risinājums - ņemt līdzi maisu un vākt. Daudzi makšķernieki tā dara. Cita ceļa diemžēl nav.