Sveiks. Es atvainojos, bet kaut kā man šis jautājums tikai tagad e-pastā "uzleca".....Jocīgi.....:(((((( Mazā un Lielā Jugla vienmēr ir bijusi bagāta ar vēdzelēm. Vienīgā nelaime, ka izmēri ir nesalīdzināmi teiksim ar Lielupi, vai Daugavu pie Ķeguma HES. Vieta par kuru tu runā arī strādā ļoti labi, bet labāk jau paieties pa krasta līniju un atrast kaut ko nomaļāku, jo vēdzele patreiz nestāv uz vietas. Tai ir migrācijas process uz savām, konkrētām nārsta vietām.

Sveiks. Ir tikai viena tāda vieta te pie Ogres Daugavā, tāpēc labi zinu par kuro tu runā. Tur tiešām ir stāva vertikāla siena un tāpēc nākt tuvāk pie krasta ar iebarošanu nebūs nekādas jēgas. Te optimālais attālums tā arī ir aptuveni 40 metri. Monofilo auklu gan es nomainītu pret pīto. Vajadzētu izmēģināt laimi arī pa nakts melnumu. Tad tie lielākie arī parādās. Baltos liec klāt plaucētus. Nu ar vienu copes reizi nedēļā tu breksi uz vietas nenoturēsi.:))))) Lai veicas.

Sveiks. Praktiski tā ir starp spēkstacijām labākā vieta Daugavā kur vēl apgrozās itin smukas vēdzeles. Praktiski vēdzeles ir abās pusēs. Kas attiecas uz svina lielumu, tad ir jāskatās kurā pusē tu copē brīdī kad caur turbīnām tiek palaists ūdens. Mierīgā ūdenī pilnībā pietiek ar 60 gr svinu, bet vēdzele ir aktīvāka tieši tur kur ies straume. Tad es ņemu piliena vai piramīdas formas ar smagumu ap 120 gr. Tajā pat laikā nevajag aizmirst, ka vēdzeles nāk baroties ļoti tuvu krastam un te loģika: jo tālāk, jo labāk nestrādā.

Sveiks. Ogres upē ir vēdzeles, bet lielākā daļa ir zemmēri. Ļoti reti kad trāpās kaut kas sakarīgs. Tad jau drīzāk uz M. Juglu. Tas laiks kad vēdzeles bija pa visu Daugavu sen jau ir garām. Pats braucu lejpus Ķeguma HES kur ir licencētā kilometra zona. Te gan viegli var šķirties no sistēmas, bet šeit jau ir pavisam cita izmēra vēdzeles. Ja skatāmies no tevis nosauktajām upēm, tad visperspektīvākā viennozīmīgi ir Lielupe.

Sveiks. Var, jo vēl joprojām arī pats braucu zem Ķeguma HES un tur tīri labi daži copmaņi kas māk pielāgoties šiem laika apstākļiem turpina vilkt pa kādam breksim, vimbai, ālantam. Ir parādījušās lielās rudens raudas. Iebarojamā barība? Es ņemu Traper breksi, jaucu kopā ar breksim domāto melasi. Plaucēti baltie un mazliet ķiploka aromāta. MAZLIET!!! Pagaidām strādā. Uz āķa baltie kopā ar žirgtu mazākā izmēra slieciņu.

Sveiks. Pēc būtības vispareizākais jūras copei būtu štekera kāts, jo teleskops pēc copes jūras krastā būtu rūpīgi jānoslauka no smalkajiem smilšu putekļiem kas pat uz aci nav tik viegli saredzami. Pretējā gadījumā tie strādā kā ļoti labs, bet kaitīgs smilšpapīrs....:)))))) Tas no teorijas. Praksē, man pašam nekad nav bijis priekš copes jūrai štekera kāti. Domāju, ka visa fiška slēpjas ērtuma ziņā. Arī tas fakts kā esmu redzējis, kad divi, vai pat trīs veči cīnās lai pēc copes štekera kātam izdabūtu vienu posmu no otra ārā ir vērā ņemams fakts.:))))) Katrā gadījumā salauzis neesmu nevienu teleskopu.

Sveiks. Pilnīgi viennozīmīgi, ka jā. Tikai ne jau skaidrās naktīs.:)))))

Sveiks. Kādi tur noslēpumi. Garums 3,90 - 4,20m. Tests 180 gr. Ir Robinsons, Kasadaka un Colmic.

Sveiks. Ja jau runa ir par līņiem un to atrašanās vietu, tad dabiski, ka straumes šeit nebūs vai arī tā būs pavisam neliela. Tātad copējot ar gruntsmakšķeri izvēlies pēc iespējas vieglāku barotavu. Vari izmantot pat tikai barotavu un bez svina. Vienīgā problēma, šādā gadījumā, būs tā, ka barība no tās izirs un tev var rasties problēmas ar pamatauklas nospriegošanu. Attiecībā uz copi ar grunteni, tad sākuma momentu tu iespējams nemaz neredzēsi :))))) Savukārt tajā brīdī kad tev attiecīgais signalizators sāk dot ziņu, ka auklu velk projām, ir jācērt. Turklāt jādara tas ar diezgan pieklājīgu spēku, jo līnim lūpas ir biezas.