Sveiks.

Te nav nekādas reklāmas un neviens neko nemaksā. Tad jau man par vietām Daugavā un Ventā arī būtu kādam kaut kas jāprasa..:)))) Jautājums tikai kam.....:)))

Līdaku un asaru tur tiešām ir daudz. Par karpām esmu dzirdējis no vairākiem, savstarpēji nepazīstamiem, cilvēkiem.

Āķa galu neslēpju ne pie kādas ēsmas!

Varētu paņemt līdzi....KO?!..:))))

Ja nopietni, tad pēc Maskavas VDNH izstādes apmeklējuma, nedēļas beigās, jutos izslāpis pēc copes. Prāts, jau braucot mājās, nesās uz jūras pusi. Laika prognozes trakas, bet ja ļooooti gribās, tad ko?...;)))))

Nu paveicās, un nav ko vairāk daudz te komentēt.

Patiesībā atbilde varētu būt ļoti vienkārša. Jo vairāk un galvenais regulārāk barosi, jo ilgāk zivs tajā vietā stāvēs. Sevišķi tas ir saistībā ar brekšiem. Nav obligāti jābūt tīrai iebarojamai barībai. Var droši maisīt kopā ar zemi, puse uz pusi. Smarža strādās, zivs meklēsies.....tātad aizkavēsies.

Sveiks.

Tas nav viennozīmīgs jautājums, un tāda pat atbilde.

Daudz kas atkarīgs no barības struktūras.

Jo smalkāka barība, jo vairāk var likt klāt zemi, un otrādi, bet kā tu gribi šo vietu iebarot? Ar roku, ar barotavu, gruntenei, vai pludiņam...?

Jo vairāk zivju, iebarojamā vietā, jo vairāk var likt pie iebarojamās barības zemi. Lai rok, un meklē.....:))) Tā zivi piesaistīsi uz ilgāku laiku.

Ar kilogramu barības daudz neizvērsīsies. Tā vien sanāks kādas 7 bumbas. Ja zināma vieta, tad OK, ja nē, tad........

Tad jau labāk 1 kg iebarojamās barības + 3 kg kombikorma + dzīvā ēsma ( tārpi).

Visam teiktajam gan iznāk arī daudz papildus tekstu....., bet standartā es darītu labāk tā.

Sveiks.

Tā nemaz, tik vienkārši pateikt, kur atrodas brekši, un vēl braucot pa upi, nevar.

Vietējos " norakt" nav prāta darbs. Ja upe ir kā Gauja, Venta, Lielupes augštece........un t.t., tad skatoties uz krastiem var pateikt kur veči ir sēdējuši. Tātad, vairāk vai mazāk, ir pazīstama vieta, iespējams pat ilgstoši barota, un ko tad parasti baro? Ne jau raudu, vimbu vai sapalu. Reālākais ir breksis. Parasti tās ir aizstraumes, sēkļu kantis, vietas aiz mikro saliņām.

Uz rudens pusi breksis sāk iedzīvoties bedrēs, jo tur arī paliks pa ziemu. Daugavā, piemēram, breksi var pacelt tagad dziļās piekrastes kants joslās.

Līdz kilogramam uzturas vēl seklumā, bet lielākie eksemplāri jau soļo uz bedrēm.

Nu aptuveni tā, taču jāsaprot, ka katrai upei ir sava specifika, un tas ir 'loti būtisks faktors.

Pa Ls 20 nav, bet 25 ir, taču lielākais izmērs ir palicis 43.

Ja man būtu šāda problēma es, atkarībā no dīķa un tajā pašā laikā karpu lieluma, salaistu tajā noteiktu skaitu un lieluma,līdakas.

Zinu vēl, ka citur, kur ir dīķu apsaimniekošanas sistēma ūdens tiek vienkārši nolaists un nevajadzīgās zivis atlasītas. Bet tas nav tik vienkārši.

Nudien nevarēšu tev atbildēt, jo Lielupē pārsvarā ķeru tikai brekšus, un tad arī stipri pa upi uz augšu, vēl virs Jelgavas. Vispār jau līdakas tur ganās, un vēl ir daudz meženes.