Sveiks.

Nu tu jau pats daļēji arī pareizi atbildi. Pusotra metra pavadiņu gan liek ļooooti reti. Tas tāds drīzāk eksperimenta vai pilnigas galējības variants kad copes nav vispār. Princips vienkāršs. Jo seklāks un straujāks, jo garāka pavadiņa un te ir tava paša atbilde, lai straumē tā tik ļoti nepurinās. Mums piemēram, Ogres upē, kad ienāk lielās raudas tajā rajonā kur tās pulcējas, jo tālāk netiek, ir diezgan pieklājīga straume, bet dziļums tā ap metru. Šeit uzlieku 6 vai 8 gramus smagu straumes pludu un ap 80 cm garu pavadiņu. Izsvarojot pludu ņemu vērā, ka uz pavadiņas, aptuveni pa vidu, uzspiedīšu arī gramīgu skroti. Ja pavadiņa būs īsāka ēsma purinasies un plivināsies. Pamēģini tādu noķert...)))

Pa skaisto. Upi jau protams, neminēsi.....:)))))))

Copes lietu invent'ars tikai tagad vēl ienāk bāzēs un arī līdz ar to veikalos.

1. Es vispār par jūras kātiem uzskatu tikai tos ko izmanto no laivām un kuteriem, un tie ir ar garumu ap 3 metriem un testiem līdz pat 500 gr. Pārejās, priekš manis ir tikai gruntsmakšķeres ar dažādu pielietojumu. Atšķirība starp teleskopu un saliekamo kātu ir tajos apstākļos kas saistīti ar pārvadāšanu, izturību un naudas cenām. Saliekamais kāts tomēr būs izturīgāks taču neērtāks pie pārvadāsanas. Salīdzinoši arī dārgāks. Vidusmēra gruntsmakškerei tomēr būs jārēķinās ar 40 - 50 latiem. Man pašam ir abi veidi + pārītis smago fīderu. Piemēram, teleskops Colmic Sea Storm. Tieva, jūtīga spice, tests no 100 - 200 un darbojos ar to kā pa Ventu un Daugavu, tā arī jūrā uz butēm. Vispār sirdij tuvāki vienmēr ir bijuši teleskopi, bet tiem ir jaseko pakaļ sevišķi tajā brīdī kad tie pēc copes tiek sabīdīti kopā. Un cope jūrā te ir pirmajā vietā, jo smalkā smiltiņa strādā kā patiess smilšpapīrs. Vēl tev piebildīšu, ka pēdējo teleskopu salauzu gadus astoņus atpakaļ un arī tad mašīnas bagāžnieka durvīs....:))) Optimālais garums? Man ir 4,20 - 5 metrīgi kāti. Pilnīgi pietiek.

2. Vimbai sniegs neko neizsaka. Drīzāk ūdens līmeņa krasas svārstības, vai zemais līmenis. Vimbas līdz Cēsīm noteikti aiziet, bet jūrnieces vēl nekāpj. es tev ieteiktu aizbraukt uz Garkalni. Tur vimbas jau ir un vēl var uzsēties uz vēdzelēm.

Nu par zivi nekad neesmu bijis. Pieredze rāda, ka vimba tiešam ēsmu ņem no grunts, jo tās mutes izvietojums rāda tieši šādu ēsmas paņemšanas variantu. Taču izņēmumi būs vienmēr un visur. Jaunsudrabiņš un Ruduļu Juris teica skaidru un gaišu valodu, ka vimbas naktī ēsmu neņem. Kā tad ir? Līņi pa saulainas dienas vidu? Absurds!!! Taču kā ir patiesībā? Tā varētu turpināt.....

Daudz kas ir mainijies un mainīsies. Tāpēc standarta situācijas makšķerēšanā, varam aizmirst. Vienkārši jādzīvo līdzi laikam, un ja kāds saka, ka ir tā, un tikai tā, tad pieņem to par info, bet nekad par pilnīgu galējību....::)))

Tāda veida makšķerīšu ir pietiekamā daudzumā. Atliek vien izvēlēties. Ja gribi tā pa lepno, tad vari iepirkt St.Croix. Ļoti viegls un jūtīgs kātiņš. Pat 400gr plicis pie piecirtiena liks motoriņam salekties.

Es domāju, ka 0,16mm būs nedaudz par šerpu. Lai izvilktu ap kilogramu breksi pilnīgi pietiek ar kvalitatīvu 0,12 mm auklu, taču ja vadāmies no sērijas, ka pārraut var visu ko tad....:)))

Kas attiecas uz tiem 10 metriem un mormiškas krāsu, tad es joprojām palieku pie uzskata, ka zivs, tādā dziļumā krāsas neatšķir. Tas mīts par to, ka šī vai cita krāsa ir nostrādājusi, bet tā atkal nē, ir radies tikai no mormiškas kustības īpatnības ko izveidojusi ir tava roka, kādā noteiktā brīdī. Mormiškas nokrāsai nozīme ir līdz aptuveni 5 metriem. Tās protams, ir manas subjektīvas domas.

Par auklas izvilkšanu no 10 metriem. Sēžot laivā tev aukla būs jāliek kaut kur sev tuvumā un tie tomēr ir 10 metri. Ja iecelsi laivā puņķainu breksi, tad nedod Dievs, ka tas uzkritīs virsū tavai noklātajai auklai, un trīs reizes apgriezīsies uz riņķi...:))) Vasarā mierīgi vari izmantot mikro bezinerces spolītes, un ar roku paņemt auklu tikai pēdējos metros.

Atvaino, bet tā īsti nesapratu tavu domu par to fīdera sistēmu un barotavas nomaiņu pret svinu. Kas tur par ideju, un kam domāta?

Gruntsmakšķerei kā pamataukla nav par resnu.

1. Par auklas diametru runājot jāzin kāda ir tava mērķzivs. Florkarbons arī ir tā aukla kas ūdenī ir mazāk ievērojama bet ne jau neredzama, kā viens otrs domā :)))))

2. Atkal būtu jāzin ko tu domā noķert. Karpai, līdz 5 kg, ar klasisko metodi un ierastajām ēsmām kā kartupelis, makaroni, kukurūza un pavasarī naktstārps, pietiks ar 0,24 - 0,28mm. Breksim 0,18 - 0,22mm. Līnim tāpat. Zivīm zem kilograma no 0,14 - 0,16mm. Tas gruntsmakšķerēm. Protams, skaties kādu auklu pērc. No tās kvalitātes būs atkarigs daudz kas un neiekrīti uz rakstīto kilogramu svaru, jo vienai otrai monofilajai auklai tiek piedēvēti pītās auklas izturības testi....:))

3. Dzidrie, skaidrie ūdeņi pārsvarā ir stāvoši un pavadiņām neizmantoju garāku materiālu kā 50 cm. Savukārt upē ir bijis kad pavadiņa sniedzas arī uz pusotru metru. Taču standartā, mērenā straumē pietiek ar aptuveni 70 cm. Tomēr pēdējā atruna ir stipri individuāli vērtējama, jo te vērā tiek ņemti dažādi apstākļi, kā dziļums, straumes stiprums, ēsma, iespējamā zivs, pludiņmakšķerēšanas inventārs tā garums un pats pludiņmakšķerēšanas veids. Sanāca sarežģīti, vai ne? Galvenais darboties un tad jau viss būs OK.

1. Patiesībā ar šiem puņķiem vai ( sopļām) necopēju, bet nevaru noliegt, ka baltajām zivīm šī ēsma, un sevišķi pavasarī, ļoti patīk.

Ieber bļodiņā mannā un pārlej ar aukstu ūdeni. Taču pārlej tik daudz lai mannā būtu vienkārši mitra. Vari noaromatizēt ar anīsu vai vanilīnu, bet dari to ļoti prātīgi, jo zivīm ass aromāts aukstā ūdenī nepatīk. Praktiski uz divām - trim ēdamkarotēm mannas pietiek ar vienu pilienu šo aromātu. Ļauj lai šis aplējums kādu pusstundiņu ievelkās un tad vienkārši samaisi līdz ar ko tūlīt būs redzams vai mīklai ir pareizā konsistence vai nav. Iepildi špricē vai vienkārši celofāna maisiņā kam izdur nelielu caurumiņu. Tāda ir viena versija un ar to pilnīgi pietiek.

2. Uz otro jautājumu jau laikam atbildēju, bet atkārtošos, ka aukstā ūdenī zivīm nepatīk saldas smaržas. Kas attiecās uz asākām, tad mana pieredze rāda, ka piemēram ķiploka uz karpām par daudz nebūs. Protams, nevajadzētu pārspīlēt. Aukstam ūdenim pamēģini pielietot barību kurai pamatā ir zivju milti.

3. Granulas kā tādas lieku klāt brekšu, līņu un karpu copē iebarojamai barībai. Taču tā kā šo barības veidu esmu sācis pētīt tikai trešo gadu, tad tā pareizā recepte vēl tikai top un neņem ļaunā, jo pagaidām atturēšos no kādiem ieteikumiem.:)))

Ne asakas!

Šādu vietu ir ļoti daudz. Sākot ar Ogres upes grīvas kreiso krastu kas pāriet Daugavas labajā un līdz pat Pārogres daudzdzīvokļu mājām. Tālāk gan netiksi, jo tur viens biezais ar žogu aizvēris krasta joslu ciet un izracis pat kanālu uz pagalmu.

Tālāk, viss Ogres salas krasts kur vasarā copmaņi arī ar klasiskajām gruntenēm ķer samus un zandartus. Daudz spiningotāju.

Laba vieta ir 200 metrus no sūkņu stacijas pa Daugavu uz leju. Šis posms nav garš, kādi 100 metri, bet ļoti perspektīvs un tiek nepārtraukti barots. Vieta jāaizņem jau nakts melnumā. Brekši smuki un daudz. Rēķinies ar 5 - 7 metru dziļumu.

Līdz Sv. Meinarda salai ir vairākas labas vietas, bet tā izstāstīt būs grūti, jo atkal vecā problēma piebraukšana. Šajā gadījumā mašīnu atstāj uz vecā autoceļa un jāšpago ar kājām. Pavasarī breksis ienāk arī Ikšķiles līcī, bet vasarā to tur var nemeklēt.

Pēdējā, izteikti labā vieta, ir Ikšķiles aizsargdambja sākuma posms ( līkums ). Te Daugavas dziļums ļoti skaisti un lēzeni no sekluma pāriet uz kādiem 6 - 8 metriem. Nu aptuveni tā, bet ja gribi kā konkrētāk, tad kur sameklēt mani gan jau noproti, un labprāt parādīšu precīzāk.