Sveiks.

Nē, šajā ezerā neesmu bijis.

Kas attiecas uz to vai var kādu zivi pieradināt pie kāda aromāta, ilgstoši to izmantojot, tad es stipri apšaubu šādu versiju. Aromatizatori vairāk ir domāti lai zivi pievilinātu no lielāka attāluma un tā atrastu ēsmu. Ilgstoši noturēt uz vietas zivi var ar iebarojamo barību, jo barība ir barība, bet ar aromatizatoru zivs nepaēdīs. Turklāt būtiski mainoties ūdens temperatūrai mainās arī zivs izvēle uz attiecīgām garšām un smaržām. Katrā gadījumā manā praksē nekas tamlīdzīgs nav pierādījies. Drīzāk, ir paziņas kas dzīvo savos īpašumos pie ezeriem vai upēm, un konsekventi ik dienas, vienā vietā ieber noteiktu daudzumu to pašu lēto zivju kombikormu un rezultāti ir redzami, kaut gan pienāk moments, kad arī kombikorms zivij apnīk.

Visā šajā gan vienu atkāpi var izdarīt, bet tā ir saistīta tikai ar šo gadu un man vismaz nav izskaidrojama un tas ir fakts, ka lielā topā ir ķiploka smarža.

:))))))

Nu es vismaz šādas versijas neesmu mēģinājis.:)))) Un šaubos vai no tā kaut kas sanāks, jo pēc manām domām tāds tiešs piegājiens ar tik specifisku aromātu kā ķiploks dos tieši pretēju efektu, bet ja nepamēģināsi, neuzzināsi.:))

Proteīns ir olbaltumvielas kas nepieciešamas gandrīz 90% dzīvās radības uz šīs zemes. Zivis arī apzinās kas viņām un kurā brīdī( pareizāk sakot gadalaika posmā) ir nepieciešams. Cilvēks, kam ir vēlme uzkačāk muskuļus, lieto palielinātu proteīnu līdzekļu, jo tie iespaido muskuļu masu, un būtiski ātrā laika posmā tos palielina. Zivis labi saprot, ka priekšā būs ziema un jāaudzē tauki. Cilvēks, ja vienkārši sēdētu un dzertu, ēstu proteīna barību uzkrātu taukus kā bebrs. Tad no muskuļiem nebūtu ne vēsts. Būtu tikai tauku slānis kas atkal ļoti labi noder zivīm. Tāpēc proteīns ir izmantojams divejādi.

Iebarojamā barībā zivīm, un barībai kas saistīta ar proteīnu, liela un būtiska ietekme ir tieši karstajā vai siltajā laikā.

Te varētu izdarīt salīdzinājumu starp auksto zupu un gaļas zupu.

Nu kaut kā tā......:))

Sveiki.

Kas attiecas uz vārdu iebarošana, tad es personīgi nevaru iedomāties miermīlīgo zivju makšķerēšanu bez šīs darbības.::)))

Var jau protams, reizumis uztrāpīt uz kādu vietu kur vai nu kāds ir copējis dienu iepriekš, vai vienkārši zivis šajā vietā ir kāda iemesla pēc sakoncentrējušās, taču tā gadās reti. Tāpēc arī ķeras pa dienu vai nakti viena vai divas, kaut cik jēdzīga lieluma, zivis.

Protams, ka jābaro. Lubānas apkaime man ir pazīstama ar sazānu vilkšanas vietām, bet tas tomēr bija jau krietni pasen. Daudz labāk ir tieši Aiviekstes iztekā no ezera, un lejpus Aiviekstes HES, jo šeit ienāk zivis no Daugavas.

Līņu nav upē tik daudz kā brekšu un ālantu. Var droši sēdēt uz samiem. Šamo tur ir pietiekošā daudzumā.

Kas attiecas uz ēsmām, tad viss kā jau ierasts. Baltie, mēslu sliekas, nakteņi, kukurūza. Labi iebarošanai der savāriti šķeltie zirņi. Tiem Aiviekstē ir īpašs statuss un tas jau ir pierādījies daudzus gadus.

Nu vispirms tas līnis ir jānoķer lai uz viņa uzsēstos, bet tā šie puikas vēl ķeras un ķersies vismaz visu augustu. Rīts vai vakars, jeb nakts.....atkarīgs no laika apstākļiem un ūdenskrātuves.

Ja man tagad tas viss jāstāsta, tad.....nu palasi, lūdzu, pazliet iepriekš te rakstīto.

Ja dziļums ir ap 4 metriem un vairāk, tad var mierīgi arī ar ziemas makšķerīti. Taču šaubos vai tāds dziļums tur būs. Zemi pie barības vari arī nelikt. Vismaz sākuma barojumā es parasti tā nedaru.

Kas attiecas uz kanti, tad jāzina cik viņa ir slīpa un gara, taču tajā vietā tas nebūs būtiski, jo stipri šaubos vai kants sasniegs pat metra nogāzes padziļinājumu. Tātad pludiņš vai fīders.

Ap Meinarda salu pa labo krastu ir itin labas vietas līdz pat Ogres upes ietekai Daugavā. Te ir vienkārši jāpastaigā un jāpaskatās. Breksis parasti augustā, vismaz Daugavā, lēnām pārdislocējas uz dziļumu. Tā kā meklē kantis un veco gultni.

Sveiks.

Neko tev nevarēšu pateikt, jo neesmu šo makšķeri pat rokās turējis.

Tad kad tu esi laivā, ja gluži neblīkšķini ar kaut ko pa bortiem, vai laivas dibenu, tad nemaz nav tik traki. Minimālā distance aptuveni 10 metri, kaut gan līnis ir copēts arī 5 metri no laivas. Daugavai, lēzena grunts josla, nekam neder. Tas nav ezers. Pareizi domā, ka jāmeklē kants. Tā ir pareizākā versija visām upēm. 2,3 metri ir pilnīgi pietiekošs dziļums lai tajā atrastos kā līnis tā breksis. Paskaties un papēti varbūt visam šim rajonam cauri iet kaut kas līdzīgs grāvim. Turklāt tam nav jābūt par metru vai vairāk dziļākam kā apkārtējais rajons. Pilnīgi pietiks ar 30 cm. Te tad arī iebaro.