Sveiks. Ar līņiem šogad ir ļoti dīvaini. Ne tev vienam nav lomu. Maijā kaut kas vēl notika, bet tagad rezultāti ir nesaprotami vāji. Var jau daudz ko minēt par iemeslu sliktajai copei, bet patiesībā līņu uzvedība šogad ezeros nav izskaidrojama.

Sveiki. Atbilde pēc būtības ir ļoti vienkārša un reizē skumja. Pie jums zviedru galdu sev iekārtojušas ūdeles vai ūdri. Par ūdriem tiek uzskatīts, ka tie zivis neplosa, bet apēd tik cik nepieciešams sev tajā brīdī pārtikai, bet ūdeles ir patiesas slepkavas. Tās ēd zivis un arī plosa visu kas ir saplosāms savā ceļā. Te nelīdzēs ap ūdenskrātuvi arī žogi. Vienīgais variants ir ūdeļu slazdi, bet tur var iekļūt arī mājas kaķis vai kāds cits labvēlīgs dzīvnieks, bet kuram garšo zivis, jo pēdējās tiek ieliktas slazdā kā ūdeles pievilinātājs. Labākais laiks, kad ķert ūdeles ir uzsniegot sniegam. Tad var redzēt pēdas kur šis dzīvnieks skrien. Tur arī liek slazdus.

Sveiks. Paskaties kaut ko no Robinsona, Stream Master vai Salmo. Tur ir labi budžeta kāti. Ar lielāku testu par 80 gr nav vajadzības ņemt. Praktiski 60 - 80 gr tie ir augšējie cipari un nevajadzētu laisties zemāk par 30 gr. Salmo ir laba Distance 30 - 70 gr, bet nezinu vai vēl ir noliktavās un veikalos. Man pašam tā ir un ja nav liela straume, tad ir vienkārši super kaifs copēt.:))))

Sveiki. Tas ir tikai mans personīgais viedoklis un es nekad nevienam nesaku, ka nav citu alternatīvu versiju.:)))) Slīdošo svinu lietoju tāpēc, ka piemēram, vējainā laikā, kad ēsmu ar pludiņu pūš no iebarotas vietas projām, es svinu nolieku uz grunts. Tas vējam būs aktuāla problēma aizpūst manu ēsmu kaut kur nostāk. Līdz ar to brīdī kad līnis sāk ņemties ap ēsmu, tam pirmais sakars būs tūlīt ar pludiņu, jo aukla brīvi slīdēs caur svinu kas var pat palikt uz vietas. Pretējā gadījumā, pirmais kontakts būs ar svina skrotīm kas var likt zivij aizdomāties par to, ka kaut kas ar šo ēsmu nav kārtībā un atgrūst viņu. Olivīti lieto tad, ja virs grunts aug daudz smalko zāļu. Piemēram, tā saucamās eglītes. Svins jau nogrims un pludiņš nostāsies tā it kā viss būtu pilnā kārtībā, bet pavadiņa ar ēsmu var šādā zālītē pakārties un ēsma var palikt karājoties krietni virs grunts. Tas protams, nav aktuāli seklās vietās. Piemēram, 50 cm dziļumā.

Sveiks. Tu jau būtībā uz savu jautājumu atbildēji. Ūdens ir anormāli silts. Tādā pat siltummīļi līņi, karūsas un karpas paliek pasīvas. Mēğini copēt naktī. Ūdens temperatūra, protams, ka nemainīsies, bet breksis ļoti labi jūt āra temperatūras pazemināšanos un cope krasi izmainās. Vismaz Daugavā tas ir ļoti izteikti!

Sveiks. Līņi nenārsto visi uzreiz kā raudas vai brekši. Nārsts notiek zivs lieluma secībā. Vispirms mazākie un kā pēdējie, lielie. Tāpēc līņu cope, nārsta laikā, nepārtrūkst, ja vien trāpi uz tādu vietu kur ir noteikts izmērs un šis līņa izmērs tagad iet nārstā. Mazie ar lielākiem kopā nesadzīvo. Protams, kāds lielākais ielaužās mazo barā, bet ne otrādi. Tagad, pirms nārsta, vēderi mammām ir pilni ar ikriem. Tāpēc pa iebarojamo galdu rokas, burbuļus taisa, bet ēsmu neaiztiek, jo kur tad viņu likt, ja vēderā tāpat nav vietas. Savukārt papiem, salīdzinoši ar citu zivju sugu tēviņiem, pieņu ir stipri vien mazāk. Tāpēc, nārsta laikā, pārsvarā ķeras tēviņi. Tēviņi ir arī mazāki augumā. Liec mazāku āķīti, piem. Nr12, un 2-3 baltos.

Sveiks. Tur gan nav gadījies copēt līņus. Vispār es nepiederu pie tiem kam patīk copēt Rīgas apkaimes un centra ūdeņos.

Sveiks. Es nezinu kurā Latvijas pusē tu esi. It kā jau smieklīgi, bet Latvija, ģeogrāfiskā ziņā ir milzīga. Tas attiecas uz laika apstākļiem mūsu zemes novados. Nav laika gari rakstīt, jo pats patreiz sēžu uz līni. Vidzemē un Zemgalē ir tā, ka līnis pošas uz nārstu. Ikri nav lieli, bet nārsts būs aptuveni jūlija vidū. Vēderi pilni un vietas barībai ir visai maz. Apetīte līnim patreiz, manis pieminētajās vietās, ir minimāla. Viņš var rakt, taisīt burbuļus ( iebarotā vietā) bet ēsmu neaiztikt, jo kur tad viņu likt, ja vēders ir pilns? Tā situācija patreiz ir tāda, ka līnis pat negrib īsti kustēties pa ūdens klajumu, un tas ir normāli. Neesmu šamanis, bet lai tiktu pie līņa patreiz pirms nārsta iesaku izvēlēties divas, no vienas vietas, sasniedzamas copes vietas. Vienu iebaro ar iebarojamo barību, bet otru tikai ar zemi un sakapātiem nakteņiem. Ja par iebarošanas sākuma momentu, tad ko tu gribi sagaidīt?:)))))) Ja tev ir iespēja iebarot līni un "piesiet" pie galda, jau vairākas dienas iepriekš, tad protams, ka izmanto šo situāciju. Līni, pie konkrētas vietas, var pieradināt tikpat labi kā breksi. Lai veicas, bet atceries ko iepriekš rakstiju. Labākais līņu ķeršanas brīdis ir tikai vēl priekšā, un tas būs pēc nārsta. Tad tas sāks baroties ziemai, un būs ļoti aktīvs.

Sveiks. Man jau šķiet, ka raudas patreiz nu galīgi ir top 30 beigu daļā.:))))) Kas tevi velk uz raudām? Ezeros pucē tās līdz apnikumam vai kamēr tārpi beidzas, bet kaut ko jēdzīgu, izmēros, patreiz tu diez vai noķersi. Iemesls ir viens. Pavasarī pirms un pēc nārsta tās ēd proteīnu, respektīvi tārpveidīgo barību, bet tagad tikai zālīti. Ūdens augu jaunos dzinumus. Tas nebija domāts par "pareizajām" kaņepēm.:)))))