Einārs Siliņš

Einārs Siliņš

Makšķernieks, kopš sevi atceras. Galvenokārt viss saistīts ar pludiņmakšķerēšanu. Regulāri piedalās pludiņmakšķerēšanas sacensībās. Kā komandā, tā arī individuāli izcīnītas godalgotas vietas Latvijas čempionātos. Mūžīgs eksperimentētājs, kurš šādas rīcības " atļaujas" arī mačos. Pagājušā gadā izdevis grāmatu “Makšķernieka Dienasgrāmata”. Regulāri savās pārdomās par copi dalās arī ar žurnāla “Copes Lietas”, laikraksta “Diena", reģ. preses un citu masu mediju starpniecību. Viens no M.Oltes veidoto copes raidījumu ilggadējiem ekspertiem.

Jautā JanKa_K

Sveiks. Ko uztaisit linim apest(uzklat galdu) no taa kas pieejams vietejaa bode ? Nav copes bode pa celjam.

Es tev varu pateikt vienu ļoti labu produktu kas ir strādājis vēl no tiem laikiem kad tādas gatavās, iebarojamās barības vispār nebija.

Tas ir rupjmaizes ķieģelīts. Ja tu viņu vienkārši samīcīsi un iemetīsi ūdenī, tā efekta nebūs. Es tev pateikšu kā es daru, kaut gan tagad jau izmantoju tikai gatavās barības, taču bija posms kad līņus ķēru ar šādu metodi.

Aptiekā nopirku tīkliņa veida apsēju kas domāts tam lai pārvilktu pāri traumētai vietai kuru sedz marles apsējs. Jo lielākas šim tīkliņa apsējam acis, jo labāk. Par lielu nenopirksi, jo vienkārši tādu nav. Tad šajā apsējā ievietoju " ķieģelīti" abus galus aizsienu ciet, un klāt piesienu kaut vai celtniecības pusķieģeli, jo maize, šādā veselā formā piemirkstot ar ūdeni, kā zināms, vienkārši peld pa virsu, bet mums tas neder. Lai nepiemēslotu ūdenskrātuvi striķī piesien kaut vai nelielu plastmasas limonādes pudeli kas norādīs vietu kur būsi ielaidis šo iebarojamo barību. Līnis peld klāt un ar purnu baksta maizi, bet tā jēdzīgi neko paņemt nevar, un tad pēkšņi pie deguna parādās tārpiņš.......

Kad beidz copi, tad gan savāc šo "barotavu".

Pamēģini, un tad jau atraksti atsauksmes.

Vispār esmu atklājis ko jaunu līņiem, bet pagaidām neko neteikšu, jo pārbaudīšu vēl kādas pāris reizes vai tā bija tikai sagadīšanās, jeb te tomēr ir likumsakarības, bet ja rezultāts būs pozitīvs tad noteikti to kaut kur iemetīšu.

Atbildēts: 7.jūlijs 2012, 12:01 | 2 komentāri | Adrese atbildei
Komentāri
 
Padalos!
Daaaaudzus gadus atpakaļa. kad tādu pērkamo barību nebija, izmantojām ķieģelīti. Pagājušogad satieku čomu lielveikalā- rokās trīs ķieģeļi! Es- ko grauzdiņus vai? Šis- nea, uz copi!!
Nākošajā brīvdienā , paņemu ķieģelīti un uz upi prom. Sagriežu pabiezās šķēlēs , nedaudz miemitrinu. Tad , kādu daļu sajaucu ar ''vietējo'' kurmju rakumiem + slapjā zampa no tās pašas ūdenskrātuves.Ta , lai knapi turās kopā. Aizmest pagrūti , bet nav tālu ko mest. Rezultāts no rīta- 4i līņuki ! Trīs ap 1kg , viens 3.200. Divas karūsa , un ar smukas. Labs piebarojamais!!!
12.07.12
 
Jā,māki Tu uzjundīt atmiņas!Rupjmaizes ķieģelītis pirms gadiem 45 bija labākā līņu ēsma Ķīsī!Varbūt izklausīsies muļķīgi,bet,kad biju uztaisījis maizes bumbiņu,vienmēr to aplaizīju.Tas apmēram tāpat,kā uzspļaut tārpam.Vai tā sakritība,vai veiksme,bet man allažiņ gadījās pa kādam smukam līnim vairāk nekā Mežaparka matadoriem!Nu gan sanāca baigi nostalģiski!Tagad par zeķi.Esmu mēģinājis šo variantu,bet tikai ar prosu.Nevārītu prosu no pakas pa taisno ieber zeķē,nogremdē,atzīmē vietu ar pludu vai pudeli,pa vidu prosai ieliek,ko nu sirds vēlas.1kg paka pēc 2 dienām bija tukša,zeķe-caurumos.Pēc tam ieniru,apskatīju visu,it kā nekas tur nebūtu bijis.Kad tīrīju zivis,tad gan atkal ieraudziju prosu.Varbūt,ka nepareizi,bet makšķerēju tur regulāri,nejūtu,ka būtu kādus sūdus sataisījis.Ne asakas!
09.07.12
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu komentāru
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager